dzeja-svs-blog

[dzeja-svs-blog]

Reiz punkts gāja viens pats ekskursijā uz Kuldīgu. Viņam patika Ventas rumba, tāpēc viņš nolēma turp doties. Noskaidrojis, kurp doties, viņš sāka iet. Nonācis Jelgavā viņš satika vēl vienu punktu, kurš arī bija nolēmis doties uz Kuldīgu. Tā viņi gāja divi punkti. Gāja, gāja, atpūtās, apskatīja pilsētas, kas ir pa ceļam uz Kuldīgu. Nu beidzot viņi bija nonākuši Kuldīgā, tikai nelaime tā, ka abi bija tik noskranduši, garo ceļu iedami, ka nolēma izcelties un no parastā zaļā punkta kļuva par smalko zilo punktu. Tādi saposušies viņi staigāja pa brīnišķīgi skaistajām Kuldīgas ielām. Cik viņi bija skaisti! Staigājot pa visgreznākajām Kuldīgas ielām, viņi iepazinās ar vēl vienu sabiedrībā ievērojamu punktu. Tā viņi gāja trijatā. Pārējie tikai nosmējās: „Re, tur iet daudzpunktīši.”

Zane Pivare, Šī pasaka ir par...

#pasaka

[dzeja-svs-blog]

Pelēks un drūms it viss, Jo sniegs nav vēl uzsnidzis. Ragaviņas ar putekļiem klājas, Drūmas un tumšas arī mājas. Bet tad kādu rītu ieceļos, Un savā logā ieskatos. Ārā vizuļo pirmais sniegs! Un manu sirdi pārņem prieks! Nu es varu kājas aut, Ziemas priekiem vaļu ļaut, Pikoties un kupenās krist. Un ar tēti pēc egles pakaļ brist!

Dagnija Kondratjeva, Ziemu gaidot

#dzeja